Piektdiena,
2017.gada 15.decembris
2004-20092009-20142014-2021Galerija

Norisinājies seminārs "Atteikšanās no administratīvā aresta: ieguvumi un alternatīvas"

04.10.2013

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko komisiju un Norvēģijas korekcijas dienestu direktorātu 2013. gada 30. septembrī rīkoja semināru "Atteikšanās no administratīvā aresta: ieguvumi un alternatīvas".

Tā mērķis bija apspriest un diskutēt par Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", kas paredz būtiskas reformas administratīvo pārkāpumu jomā, tostarp administratīvā soda – administratīvais arests – izslēgšanu no administratīvo sodu sistēmas.

Semināru atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Norvēģijas Karalistes vēstnieks Jans Grevstads (Jan Grevstad). Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka administratīvajam sodam ir jābūt samērīgam, neizbēgamam un atbilstošam starptautiskajai tiesību praksei, kā arī akcentēja, ka šobrīd pastāvošā kārtība ne vien valstij izmaksā dārgi, bet tajā pārāk maza loma ir atvēlēta pārkāpumu cēloņu identificēšanai un novēršanai, kam citās valstīs ir rasti dažādi risinājumi.

Tieslietu ministrs norādīja uz nepieciešamību izstrādāt jaunu, modernu administratīvo pārkāpumu kodeksu, jo šobrīd spēkā esošais ir pieņemts 1985. gadā, tam ir 130 grozījumi un līdz ar to regulējums ir nepārskatāms un novecojis.

Seminārs organizēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada plānošanas perioda Nacionālā bilaterālā fonda ietvaros. Pirmajā daļā tika teiktas svinīgās uzrunas. Ar priekšlasījumiem uzstājās Norvēģijas, Eiropas Padomes un Latvijas eksperti.

Savā pieredzē dalījās donorvalsts pārstāvji tiesnesis Pēteris Laurits Bernhards (Peter Lauritz Bernhardt) un Norvēģijas korekcijas dienesta ģenerāldirektore Marianne Vollāna (Marianne Vollan). Ģenerāldirektore izklāstīja, kā sodu sistēma funkcionē Norvēģijā, uzsvaru liekot uz apcietinājuma un elektroniskās uzraudzības sistēmas analīzi administratīva pārkāpuma gadījumā. Tāpat viņa iezīmēja apcietinājuma negatīvos aspektus un ilgtermiņa ieguvumus, kas rodas, piemērojot civilizētu un mūsdienīgu sodu sistēmu, tai skaitā elektronisko uzraudzību. Eiropas Padomi pārstāvēja Eiropas Padomes Tieslietu un juridiskās sadarbības departamenta projektu vadītājs Davids Cupina (David Cupina), Madrides Komplutense Universitātes profesore Dr. Lorena Bakmaiere Vintere (Lorena Bachmaier Winter) un Eiropas padomes eksperts Pēteris Pavlins (Peter Pavlin). Eksperti bija sagatavojuši detalizētu atzinumu par Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta konkrētu pantu noteikumu atbilstību Eiropas standartiem – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Otrā daļa bija veltīta nozares speciālistu diskusijai par administratīvā aresta lietderību un trūkumiem. To uzsāka un savu ieskatu sniedza Saeimas deputāts Andrejs Judins, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” valdes loceklis Jānis Golubevs, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, prokurors Gints Bērziņš, Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Iekšlietu ministrijas pārstāvis Ronalds Petrovskis.

Tieslietu ministrija ir uzsākusi apjomīgu administratīvo sodu sistēmas reformu, kuras ietvaros paredzēts izveidot jaunu un efektīvu administratīvo sodu politiku. Reformas gaitā secināts, ka nav lietderīgi grozīt jau novecojušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tādēļ Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu procesuālo regulējumu administratīvo pārkāpumu jomā – likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", kuru nākamā gada sākumā plāno iesniegt Saeimā. Tas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu veidos un izvirza ideju atteikties no administratīvā aresta. Sodu politikas neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai pārkāpēja sodīšana, bet arī audzināšana, panākot, lai pārkāpējs un citas personas turpmāk neizdarītu pārkāpumus. Administratīvais arests, kā personas brīvības atņemšana uz noteiktu laiku, nav uzskatāms par efektīvāko veidu, kādā panākt personas likumpaklausīgu uzvedību nākotnē, audzināt personu un atturēt no turpmāku likumpārkāpumu izdarīšanas. Brīvības atņemšana ir represīvs piespiedu līdzeklis, kas kopumā ir vērsts uz to, lai pārkāpēju izolētu no sabiedrības.

Lai rosinātu personām apzināties savus tiesību normās noteiktos pienākumus un novērst nepilnības savā rīcībā, Tieslietu ministrija nospraudusi mērķi nākotnē panākt pamatotu un samērīgu sodu piemērošanas praksi.

Semināru organizēja Tieslietu ministrija Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda nacionālā bilaterālā fonda ietvaros kā programmas „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma” apsaimniekotājs sadarbībā ar Saeimu.

Semināra materiāli, prezentācijas, foto un video ir pieejami Saeimas mājaslapā.

Vairāk informācijas par programmu "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" programmas mājaslapā.

Jaunākās ziņas e-pastā

Pēdējās izmaiņas vietnē:
2017.gada 15.decembrī

© Finanšu ministrija