Ceturtdiena,
2017.gada 19.oktobris
2004-20092009-20142014-2021Galerija

Latvija paraksta saprašanās memorandus ar donorvalstīm

28.04.2011

Ceturtdien, 28. aprīlī, Norvēģijas tieslietu un policijas ministrs Knuts Storbergets (Knut Storberget) un Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks parakstīja memorandus par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu atbalstu Latvijai 2009. –2014. gadam.

Latvijai, esot vienai no pirmajām valstīm, kas noslēdz vienošanos ar donorvalstīm (Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu), atbilstoši saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros kopumā būs pieejami 47,4 miljoni latu jeb 67,4 miljoni eiro, tai skaitā no EEZ 22,5 miljoni latu, no Norvēģijas – 24,9 miljoni latu.

Šī brīža situācijā ārvalstu finanšu palīdzība Latvijai ir viens no būtiskākajiem finanšu instrumentiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas stabilizēšanos, tādēļ ir būtiski, ka Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 30% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu izglītībai un zinātnei, ekonomikai, tieslietām un iekšlietām, vides aizsardzībai, reģionālajai attīstībai, kultūrai un nevalstiskajām organizācijām,” gandarījumu pauž finanšu ministrs Andris Vilks, izsakot pārliecību, ka papildus finansiālajam atbalstam tiks stiprināta Latvijas un donorvalstu ciešāka sadarbība un divpusējās attiecības.

Savukārt Norvēģijas tieslietu un policijas ministrs K.Storbergets, parakstot līgumu, uzsvēra: „Esmu gandarīts par iespēju parakstīt šo memorandu par atbalsta sniegšanu Latvijai daudzās jomās. Turklāt kā tieslietu ministram man šķiet īpaši būtiski, ka finansējums Latvijā būs pieejams arī tieslietu un iekšlietu nozarēm to stiprināšanai un attīstībai.”

Latvijā atbalsts tiks sniegts šādām prioritātēm:

  • korekcijas pakalpojumi (ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu), tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītas sankcijas (9,2 miljoni latu);
  • inovācijas „zaļās” ražošanas jomā (7,9 miljoni latu);
  • finansējums nevalstiskām organizācijām (7,2 miljoni latu);
  • pielāgošanās klimata pārmaiņām (7,2 miljoni latu);
  • kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana (7 miljoni latu);
  • kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas valsts iestādēm, vietējām un reģionālām iestādēm (3,5 miljoni latu);
  • divpusēja sadarbība pētniecības jomā (3 miljoni latu);
  • stipendijas - gan studijām Norvēģijā, gan studijām visās donorvalstīs (0,7 miljoni latu);
  • globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai (0,3 miljoni latu).

Par katru no iepriekšminētajām prioritātēm atbildīgajām ministrijām jāsagatavo programma, kas jāiesniedz Ministru kabinetā, kā arī jāsaskaņo ar donorvalstīm un Eiropas Komisiju. Paralēli programmu apstiprināšanas procesam Finanšu ministrija izstrādās normatīvos aktus (likumu, Ministru kabineta noteikumus) par Norvēģijas finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta ieviešanas ietvaru, ieviešanas nosacījumiem, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju tiesībām un pienākumiem. Reāli projektu ietvaros to īstenošana un finanšu līdzekļu plūsma sāksies ar 2012. gadu.

Šobrīd EEZ veido 25 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismi ir EEZ valstu finanšu ieguldījums ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā. Saskaņā ar EEZ līgumu vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir pieejami divi finanšu instrumenti – EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.

Iepriekšējā (2004.–2009. gada) periodā Latvijā šo finanšu instrumentu ietvaros var jau secināt, ka veiksmīgi īstenoti individuāli projekti vides aizsardzības, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas, veselības un izglītības jomā, kā arī projekti bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek ieviestas trīs programmas, kas vērstas uz vides politikas integrāciju Latvijā, valsts un privātās partnerības attīstības veicināšanu un pārrobežu sadarbību, kā arī sešas grantu shēmas (stipendiju grantu shēma, akadēmiskie pētījumi, nevalstiskā sektora atbalsta finanšu instruments “NVO fonds” u.c.).

Kopējais Latvijai pieejamais finansējums 2004.–2009. gada periodā bija 35,5 miljoni latu jeb 50,5 miljoni eiro, tai skaitā no EEZ 13,1 miljons latu, no Norvēģijas – 22,4 miljoni latu. Tā kā šī perioda finansējuma apguve noslēdzas jau 2011. gada aprīļa beigās, Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma Latvijai 2009. –2014.gada periodā apguves uzsākšana būs ļoti loģisks turpinājums sadarbībai ar donoriem un vēl viens stimuls Latvijas ekonomikas izaugsmei un sociālās vides uzlabošanai.

Jaunākās ziņas e-pastā

Pēdējās izmaiņas vietnē:
2017.gada 19.oktobrī

© Finanšu ministrija