Lai sekmētu brīvo tirdzniecību kā līdzekli izaugsmes un labklājības sasniegšanai dalībvalstīs, Rietumeiropas valstu ciešākai ekonomiskai sadarbībai, kā arī globālās tirdzniecības paplašināšanai, 1960.gadā tika dibināta Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija (EBTA). Šobrīd EBTA dalībvalstis ir Islande, Lihteinšteina, Norvēģija un Šveice.

Kā turpinājums Eiropas valstu ciešajai sadarbībai tirdzniecības jomā tika izveidota Eiropas Ekonomikas zona (EEZ). EEZ līgums stājās spēkā 1994.gada 1.janvārī. 2004.gada 1.maijā EEZ 18 kļuva par EEZ 28, kad 10 jaunas valstis kļuva par ES dalībvalstīm. Divi minētie finanšu instrumenti tika radīti kā daļa no EEZ paplašināšanās līguma.

Šobrīd EEZ veido 25 ES dalībvalstis un trīs EEZ EBTA valstis: Islande, Lihteinšteina un Norvēģija. Šīs valstis piedalās iekšējā tirgū, kurā tiek piemēroti tie paši pamatnoteikumi. Mērķis ir ļaut precēm, pakalpojumiem, kapitālam un personām, netraucēti pārvietoties EEZ atvērtā un konkurētspējīgā vidē un veidot “četru brīvību” juridisko bāzi.

Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu divi jauni finanšu instrumenti būs pieejami vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments. To ieviešanas procesu nosaka EEZ Noteikumi un procedūras un Norvēģijas Noteikumi un procedūras (skat. Dokumenti).

10 jaunās dalībvalstis saņems finansējumu no abiem finanšu instrumentiem. EEZ finanšu instrumenta finansējums tiks piešķirts arī Grieķijai, Spānijai un Portugālei. Šo ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir 5 gadi sākot no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iemaksas. Norvēģijas finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija.

Lai gan abu instrumentu vadīšana notiek līdzīgi, lēmumu pieņemšana par finansējuma piešķiršanu notiek atsevišķi, katrai organizācijai uzņemoties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Par EEZ finanšu instrumentu atbild EEZ finanšu instrumentu komiteja Briselē. Par Norvēģijas valdības finanšu instrumentu atbild Norvēģijas Ārlietu ministrija. Lai unificētu abu finanšu instrumentu ieviešanu, EBTA sekretariāta ietvaros Briselē ir izveidota atsevišķa struktūrvienība - Finanšu instrumentu birojs (FIB), kas administrēs abus finanšu instrumentus.

Lai nodrošinātu Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta ieviešanu, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku (Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta gadījumā) un starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku (EEZ finanšu instrumenta gadījumā) tika parakstīti Saprašanās memorandi.

2004.gada 16. novembrī parakstīts Saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurš 2004.gada 9.novembrī apstiprināts ar MK noteikumiem Nr.924.

Bet 2004.gada 2. decembrī parakstīts Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas Zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurš 2004.gada 16.novembrī apstiprināts ar MK noteikumiem Nr.948.

Abos Saprašanās memorandos ir trīs pielikumi, no kuriem A pielikums nosaka vadības shēmu finanšu instrumentu ieviešanai, B – finanšu instrumentu programmēšanas ietvaru, C – īpašās atbalsta formas Norvēģijas finanšu instrumentam un EEZ finanšu instrumentam. B pielikumos noteiktas Latvijas Republikas nacionālās prioritātes (skat. Dokumenti).